Liela daļa no maniem augiem aug uz blokiem. Bet lietojot terminu bloku kultūra, nevajag iedomāties, ka paņemsiet zaru, mizas vai saknes gabalu, pietīsiet pie tā puķi un viss notiksies. Bloki ir dažādi. Tas var būt pliks, sauss ābeles zars ar pavisam niecīgu sūnu piedevu, vai arī liels sūnu, sakņu, mizu veidojums. Runājot par blokiem pareizāk būtu vispirms izdomāt kādu orhideju tieši jūs gribat uztupināt uz bloka un tad pēc šīs puķes vajadzībām arī bloku veidot. Ja gribu uz bloka tupināt katleju vai lēliju droši ņemu sausu, grubuļainu ābeles zaru, nedaudz jumta sūnas, vecu ( var arī jaunu) sieviešu zeķi un to visu apvienoju un bloks gatavs.
Pārstādot kādu no odontoglosumu grupas pie iepriekš minētajiem komponentiem pievienoju kārtīgu kumšķi sfagnus. Tas tādēļ, ka lai arī šis grupas orhidejas ir epifīti, dabā par savu mājvietu viņi izvēlas dažādas dziļas mizas plaisas, dobumus, zaru žākles. Vietas - kur jau ir sakrājušas trūdošas dažādas augu atliekas un ir lielāks mitrums.
Attiecīgi orhidejām, kurām nav mitrumu uzglabājoši "rezervuāri", blokā mitrumu uzturošiem elementiem būtu jābūt vēl vairāk. Visvienkāršāk , izmantojot dabiskos materiālus, to var panākt ar sfagniem. Viegli izgatavojams un savam nolūkam kalpojošs ir sfagnu + režģa bloks. Kad šie bloki apaug ar jumta sūnu un režģis paslēpjas ,šie bloki kļūst interesantāki. Savdabīgs, jau gatavs nopērkams bloks ir ar kokosa šķiedrām notītie cauruļu gabali, man uz tāda labi aug vanilla, Bulbophyllum beccarii, tam gan vēl pie staba mitrumam piesēju sfagnus, tāpat Coelogyne zurowetzii. Lai to visu sastiprinātu kopā izmantoju sieviešu zeķes, jo tās ir elastīgas, ar maigu, bet stingru "piespiedienu" un netrūdošas. Ar laiku apaug ar sūnu un kļūst neredzamas. Šo piesiešanas paņēmienu man pirms daudziem gadiem iemācīja Heidelbergā dzīvojošā baronese fon Leferenz, viņa ir īpašniece vienai no lielākajām pasaules privātajām orhideju kolekcijām. Par šo pazīšanos varu teikt paldies Foldatam.
Rezumējot. Līdz šim par to tā nebiju piedomājis. Lai arī cenšos savus blokus veidot pēc viena principa, tomēr varu teikt, ka tie katrs ir savādāks. Nav divu vienādu. Tāpat kā nav divi vienādi zari, mizas gabali. Es jau to kā laucinieks, bez estētikas un netīriem pirkstiem, vienu vārdu sakot -
pa prastam.
