Drakulas, to kopšana un audzēšana

Dracula, Dryadella, Lepanthes, Masdevallia, Pleurothallis, Restrepia un to hibrīdi
Flokse
Posts: 2988
Pievienojies: Mon Feb 07, 2011 7:36 pm

Drakulas, to kopšana un audzēšana

Postby Flokse » Thu Aug 02, 2012 9:25 am

Ar Egona laipnu atļauju, šeit ielieku pilno tekstu viņa rakstam par drakulām. Droši vien drakulas vēl tik drīz nesākšu audzēt, bet raksts ir ļoti interesants un domāju, ka to ir vērts izlasīt visiem. Bet it sevišķi tiem, kuri grib iegādāties šo interesanto puķi.

DRAKULA

Orhideja, kas savam saimniekam sagādā ne mazums galvassāpju

Drakula (Dracula) tulkojumā no latīņu valodas nozīmē pūķītis, jeb pūķa bērniņš. Šī ir samērā jauna orhideju grupa. Tikai 1978 gadā Drakulas tika atdalītas no lielās un ļoti līdzīgās masdevāliju (Masdevallia) grupas. Par savvaļā augošo drakulu sugu daudzumu ir ļoti pretrunīga informācija. Lielākais pieminētais sugu daudzums ir123. Citi autori ir nedaudz pieticīgāki. Min 100 ; 80 un pat 70 sugas. Neņemos apgalvot, kuram autoram ir taisnība. Patiesība, kā vienmēr šādos gadījumos, ir kaut kur pa vidu. Man pašam būtiskākais ir skaitlis 10 , jo tieši šāds dažādu Drakulu skaits šobrīd aug manā kolekcijā.

Par to, kādēļ šīm puķēm ir dots tieši šāds nosaukums varētu diskutēt. Varbūt tādēļ, ka gandrīz katrā drakulu ziedā ir saskatāma sejiņa. Var jau būt, ka pirmatklājējs šajos vaibstos ir saskatījis kaut ko drakoniski pūķisku, bet man šie vaibsti vairāk atgādina kaut ko mērkaķisku. Dažam sugām ir pat izbāztas lielas un kustīgas mēles vai ,,uzpūstas,, kā pamatīgu botoksa injekciju saņēmušas lūpas. Ļoti intriģējoši ir daži drakulu sugu nosaukumi, kā piemēram, D. Dracula, D. Vampira, D. Gorgona, D. Chiamera. Par D. Vampira it kā visam būtu jābūt skaidram, jo tieši šī zieda sejiņā ir saskatāmi diezgan pamatīgi ilkņi. Bet arī dažs labs no mūsu ,,senčiem,, var lepoties ar samērā ,,vampīrisku,, sakodienu.

Ieraugot šā zieda fotogrāfiju, kas tik ļoti atšķiras no mums jau pierastajiem falenopšiem, dendrobijiem, katlejām, oncīdijiem un dažādajām kambrijām, ne vienam vien orhidejmīlim rodas vēlme pievienot šo krāšņo orhideju savai kolekcijai. Tiek caurskatīti internettirgotavu piedāvājumi, izdarīti pasūtījumi un pēc apmēram 2 nedēļām šī puķe jau ir pie sava jaunā īpašnieka. Un ar šo brīdi tad arī sākas galvassāpes.

Lielākā daļa jauno drakulu īpašnieku savu pirkumu ir veikuši vadoties vienīgi no vizuālā baudījuma, ko ir guvuši aplūkojot šī zieda fantastiskās formas. Ja arī kāds ir papētījis drakulu augšanas apstākļus dzimtenē, tad, tomēr, ir paļāvies uz plaši popularizētajām orhideju piemērošanās spējām. Orhideju piemērošanās spējas tiešām ir fenomenālas. Bet tām nevajag pieiet akli un burtiski. Ar laiku daudzas orhidejas tiešām ir spējīgas piemēroties jaunajiem dzīves apstākļiem un augt vietās, kas ir pat ļoti tālas no to dabiskajiem apstākļiem. Bet šis process nav mērāms dažās nedēļās vai mēnešos. Reizēm ir jāpaiet pat vairākiem gadiem. Un šie gadi puķei ir jānodzīvo.

Drakulu dzimtene ir D. Amerikas ekvatoriālie apgabali. Tās var atrast Kolumbijas, Venecuēlas, Ekvadoras un Peru mežos. Šīs valstis atrodas ļoti tuvu ekvatoram, vai arī tieši uz tā. Šai klimatiskajā zonā nav samērā izteiktu sezoniālo temperatūras svārstību. Vienīgi nokrišņu daudzums mēdz būt mainīgs. Šķiet, kas gan varētu būt tik sevišķs šo orhideju audzēšanā. Bet nokļūstot blakus mums tik ierastajiem falenopšiem drakulas sāk nīkuļot un var pat aiziet bojā. Un šeit nevajag sevi mānīt. Pat pēc veiksmīgi paveiktiem pieradināšanas pasākumiem uz palodzes blakus falenopšiem drakulas neaugs NEKAD.

Flokse
Posts: 2988
Pievienojies: Mon Feb 07, 2011 7:36 pm

Re: Drakulas, to kopšana un audzēšana

Postby Flokse » Thu Aug 02, 2012 9:26 am

Kādēļ tā?

Drakulas pieder pie samērā lielās Pleirotāļu(Pleurothalliae) grupas. Vēl šajā grupā ietilpst masdevālijas, restrēpijas, stēļi un pleirotāļi.
Visas šīs grupas orhidejas ir samērā neliela auguma, bez pseidogumiem. Parasti tām orhidejām, kam nav pseidogumu, lapas ir biezas un gaļīgas, jo tās pilda pseidogumu funkcijas. Bet no šīs grupas pārstāvēm varbūt vienīgi restrēpiju lapas var saukt par gaļīgām. Tātad tas nozīmē to, ka drakulām ir samērā niecīgas barības vielu rezerves.

Šīm puķēm nav miera perioda. Viņas aug samērā augstu Andu kalnos, mākoņu jeb miglas mežos un tādēļ to kopīgā iezīme ir samērā vēsie turēšanas apstākļi, augsts apkārtējā gaisa mitrums un praktiski visu laiku vienmērīgi mitrs substrāts. Parasti kalnos pūš samērā stiprs vējš, tādēļ gaiss ap viņām visu laiku ir kustībā. Jeb kura audzētāja kļūda vai pat tikai agrotehniskas novirzes no normas var šīm puķēm radīt daudz lielākus kaitējumus nekā līdzīgos apstākļos augošām, bet ar kārtīgiem pseidogumiem un biezām lapām apgādātām. Nepieciešamā gaisa temperatūra Drakulām visa gada garumā svārstās 5-15 grādu robežās. Pie 20 grādiem tās jau sāk nīkuļot. Bet pie mums Latvijā vasarās pat naktīs mēdz būt siltāks. To gan vēl nevar teikt par šo vasaru. Šobrīd tā ir īsti piemērota drakulām. Pārāk augstās temperatūrās audzēti augi tiek novājināti un līdz ar to ir švakāki ziedētāji. Lai kaut cik pazeminātu temperatūru, augi tiek rasināti, to tuvumā novieto ventilatorus. Ir nācies lasīt arī tādus padomus, kā puķu pārvietošanu uz pagrabu vai ar gaisa kondicionieriem apgādātās telpās. To, protams, var darīt, bet tad ir jādomā par apgaismojumu. Gaismas prasību ziņā šīs pukes ir pieticīgas. Viņas tiek sauktas par,, otrās rindas,, vai ,,pagaldes,, orhidejām. Pārāk stipra gaisma viņām ir pat kaitīga.

Vasarā es šīs grupas orhidejas turu ārā, pret Z-A vērstā mājas sienas nišā. Saule tur iespīd vienīgi kādu stundu no paša rīta, bet arī tas jau ir par daudz. Dažām drakulām lapas jau kļuvušas sarkanīgas. Vairākas reizes dienā aplaistu vai apsmidzinu ar lietusūdeni, kas glabājas zemē ieraktā rezervuārā un tādēļ ir samērā vēss. Tā man izdodas šīs puķes izvadīt cauri karstajiem vasaras mēnešiem. Ziemā šīs puķes dzīvo katleju siltumnīcā zem galda, kur temperatūra vismaz naktīs turas 10 grādu tuvumā. Dažas, īpaši augstu kalnos mītošās, ziemā dzīvo kopā ar cimbīdijām 5-7 grādos, bet ne 2. Vismaz 3. Vai pat 4. rindā no loga. Telpās gandrīz visu laiku gaisa kustību nodrošina ventilators. Stādu smalkā priežu mizu un sfagnu sūnu maisījumā. Lielai daļai drakulu ir nokarenie ziedkātiņ, tādēļ ir jābūt gataviem puķi novietot tā ,lai neciestu zieds.

Pēdējo gadu laikā šīs grupas orhidejas iesaka audzēt neglazētos keramiskos podiņos, kuros ir arī ūdens rezervuārs. Parasti šim mērķim kalpo māla cilindrs, kas pildīts ar ūdeni. Ūdens visu laiku sūcas cauri neglazētajam mālam, vienmērīgi mitrina substrātu un izgarojot vēl arī dzesē orhidejai ,,kājas,,. Šīs orhidejas vēl arī audzē uz neglazēta keramiskā trauka ārsienas. ( Trauks pildīts ar ūdeni). Visas šīs grupas orhidejas ir ļoti uzņēmīgas pret sēņu slimībām. Sevišķi šīs slimības attīstās stāvoša apkārtējā gaisa apstākļos.

User avatar
Inese
Posts: 564
Pievienojies: Sat May 07, 2011 8:41 pm

Re: Drakulas, to kopšana un audzēšana

Postby Inese » Thu Aug 02, 2012 9:48 am

Labs rakstins. Man vispar patik Egona rakstisanas stils. Atceros braucienu uz Drezdeni. Es varetu stundam ilgi klausities "mednieku stastus".

User avatar
Inga
Posts: 1932
Pievienojies: Mon Feb 07, 2011 11:31 am

Re: Drakulas, to kopšana un audzēšana

Postby Inga » Thu Aug 02, 2012 11:43 pm

Paldies. Labs! te arī uzsaktāmi parādās tas, kāpēc cits varbūt teiks, ka drakulas ir viegli audzējamas.


Return to “Masdevālijas”

Who is online

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: 1 un 0 viesis