Naktsvijoļu pavairošana

Fotogrāfijas, piedzīvojumi orgideju medībās Latvijā un citur. Jautājumi un atpazīšana. Dabas aizsardzība.
Flokse
Posts: 2988
Pievienojies: Mon Feb 07, 2011 7:36 pm

Naktsvijoļu pavairošana

Postby Flokse » Wed Oct 01, 2014 7:53 pm

Nejauši uzraku interesantu rakstu Latvijas Avīzē, kurš būtu pelnījis atsevišķu tēmu. Kāds no lasītajiem jautā - kā vairojas naktsvijoles un kā tās ieaudzēt mājas apstākļos.

Rakstu var izlasīt šeit. http://valka.pilseta24.lv/zinas/98/317273 Jāpiebilst, ka, spriežot pēc pievienotās bildes, raksta publicētājiem ir bijusi visai savdabīga izpratne par to, kā izskatās tipiska naktsvijole. :)

Der izlasīt arī Latvijas Avīzes sagatavoto atbildi. Starp citu, dažādu sugu naktsvijoļu stādi bija nopērkami arī Drēzdenes izstādē.

Latvijā savvaļā sastopamas divas sugas - smaržīgā naktsvijole un zaļziedu naktsvijole. Tās aug mēreni mitrās pļavās, krūmājos, skrajos mežos. Abas orhideju dzimtas sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) atrodama gandrīz visā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā. Tas ir daudzgadīgs, 20-60 cm garš lakstaugs. Stublājs pie zemes veido divas pretējas eliptiskas lapas, augstāk stublājā redzamas vēl 1-3 nelielas lapiņas. Neziedošiem augiem ir tikai viena lapa. Stublāja galā ir ziedkopa – skraja, cilindriska, līdz 20 cm gara vārpa. Graciozie, trauslie ziedi ir nelieli, balti, ļoti smaržīgi, zied vasaras vidū. Ziedus apputeksnē naktstauriņi. Īpaši reibinoši tie smaržo naktīs un kā magnēts aicina pie sevis sīkos nakts lidoņus. Tie tiek pie nektāra un veicina apputeksnēšanos, auga vairošanos. Pēc apputeksnēšanās veidojas pogaļa, kurā ir daudz sēkliņu. Augiem novērojams cikliskums, dažos gados tie nezied.

"Naktsvijoles vairojas ar sēklām, bet, tā kā tās dīgst simbiozē ar noteiktām sēņu grupām, ap mātesaugu veidojas tikai nedaudzi jaunie augi. Aug grupās vai atsevišķi," stāsta LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas orhideju grupas pētniece Biruta Cepurīte.

Zem augsnes smaržīgā naktsvijole veido divus iegarenus gumus. Viens no tiem, gaišākais, ir jaunais, bet tumšākais, mīkstākais - pagājušā gada gums. Gumu galos ir sīkas saknītes.

Zaļziedu naktsvijolei (Platanthera chlorantha) ziedi nesmaržo un ir nevis tīri balti, bet gan nedaudz iezaļgani vai iedzelteni. Zied divas nedēļas agrāk, lapas šai sugai ir nedaudz apaļīgākas.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Ilona Vilne atgādina, ka naktsvijoles nav atļauts audzēt dārzos un mākslīgi pavairot, ja šie augi vai to daļas ir iegūtas savvaļā. Šāda darbība ir atļauta tikai gadījumā, ja stādi ir pirkti reģistrētā audzētavā ar legālu izcelsmi apliecinošiem dokumentiem. Latvijā diemžēl nav nevienas šādas reģistrētas stādaudzētavas.

Savvaļā augošos īpaši aizsargājamos augus kategoriski aizliegts iznīcināt - nedrīkst rakt stādus, tāpat nav atļauts ievākt orhideju sēklas (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pants "Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem"). Neievērojot aizliegumus un postot orhidejas, ir piemērojams naudas sods 70-700 eiro apmērā un augu konfiskācija, pamatojoties uz Administratīvā pārkāpuma kodeksa 79.pantu, jo visas savvaļas orhidejas ir iekļautas 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.

"Pavairot naktsvijoles ģeneratīvi mājas apstākļos nav iespējams, jo sēklu dīgšanai nepieciešamas speciālas mikorizas sēnes. Turklāt sēkliņas ir sīkas, putekļveida, tās nevar sēt laukā dobē, bet tikai speciālos apstākļos siltumnīcā. Ne vienmēr izdodas arī pārstādīšana, pat ja izrok augu ar lielu augsnes daudzumu," skaidro Cepurīte. "Labāk priecāsimies par šiem augiem dabā, jo, pārstādot tos, mēs zināmā mērā mainām mūsu savvaļas floras sastāvu."

Arī Grobiņas privātā botāniskā dārza saimnieks Ilmārs Graudiņš atzīst, ka naktsvijoļu pavairošana ar sēklām ir ļoti sarežģīta. Viņš pirms daudziem gadiem tās diedzēja veģetārajā želatīnā agar-agarā. Dīga lēni - divus gadus, tikai trešajā gadā parādījās asniņi. Līdz ziedēšanai bija jāgaida aptuveni divdesmit gadu…

Nacionālajā botāniskajā dārzā un ārzemju dārzkopības firmās naktsvijoles tagad pavairo ar meristēmām. Botāniskajā dārzā orhideju dzimtas augus vairo mākslīgi, lai nākotnē apdraudētās sugas neizzustu pavisam. Ārzemēs, piemēram, Anglijā, Paula Kristiāna audzētavā “Rare­Plants" (www.rareplants.co.uk), ik pavasari var iegādāties naktsvijoļu stādus audzēšanai košumdārzā. Tām nepieciešama gaisa caurlaidīga augsne - lapu trūdzemes (kompostētas skabāržu lapas), drupana māla un smilts maisījums.

Flokse
Posts: 2988
Pievienojies: Mon Feb 07, 2011 7:36 pm

Re: Naktsvijoļu pavairošana

Postby Flokse » Sun Nov 02, 2014 7:03 pm

Atradu, ka A.Vēriņa sastādītajā Puķkopības II. daļā Istabas puķes, kas ir izdota 1971. gadā, ir minēts, ka abas vietējās naktsvijoļu sugas ar panākumiem varot steidzināti uzziedināt siltumnīcas apstākļos, iegūstot krāšņus ziedus jau februāra beigās un janvāra sākuma.
Acīmredzot kāds laikam kaut ko tādu kādreiz ir mēģinājis darīt.

User avatar
Coond1977
Posts: 1
Pievienojies: Tue Dec 30, 2014 8:15 am
Atrašanās vietas: Jonava
Contact:

Re: Naktsvijoļu pavairošana

Postby Coond1977 » Tue Dec 30, 2014 8:35 am

Paldies par jūsu vērtīgajiem padomiem. Protams, izmantot savā audzēšanā.


Return to “Orhidejas dabā”

Who is online

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: 3 un 0 viesi